×

Uzbudinošās atmiņas.

Durvis lēnītēm aizvērās. Autobuss nesteidzīgi ripoja gar krastmalu. Jana stāvēja pie aizmugures loga un tīksminājās par upi. Viegls vējiņš dzenāja pīļu bariņu, šur tur ņirbēja pa sīkai, melnai laiviņai. Jana aizvēra acis. Atmiņā uzpeldēja nesenās atpūtas ainiņas. Ivars, sens Vijas draugs, abas meitenes uzaicināja atpūsties uz savas jahtas. Kā tas bija vai nebija, taču beigās abas meičas uz jahtas izrādījās kopā ar divpadsmit vīriešiem. Sākumā bija neērti, taču drīz vien visi atraisījās, un tālāk viss ritēja kā pa sviestu. Divas nedēļas kaisles un svētlaimes, divas nedēļas saules un jūras. Roku, glāstu, maiguma, vīriešu muskuļoto ķermeņu jūra. Jau nākamajā dienā Jana un Vija bija plikas, apģērbs bija pazudis, viņām neļāva uzvilkt neko citu kā vien cepurītes un saulesbrilles. Uz jahtas viņas, nedarīja neko citu kā vien apkalpoja vīriešus. Viņas drāza gan četrrāpus, gan no sāna, gan stāvus, gan garšļaukus, divatā, trijatā un četratā. Vēlu vakarā, kad meitenes bija nomazgājušās un likušās uz auss, seksuālā mašīna nebūt neapstājās. Rītā viņas atkal bija spermas pilnas. Un tad viss sākās no jauna. Divu nedēļu laikā abas meitenes sevī bija uzņēmušas vismaz spaini dzīvinošā šķidruma.
Tikko Jana atcerējās šo brīnišķīgo divu nedēļu atvaļinājumu, viņas miesa ietrīcējās saldmē. Tā bija arī šoreiz. Silta kaisles saldme iedegās vēdera lejasdaļā, krūšu galiņi pietvīka un izspiedās cauri vieglajam krekliņam. Kājas ietrīcējās un sagrīļojās.